Lembergs: Pie varas esošie vienpadsmit gadus sabotēja Latvijai iespēju izveidot savu gāzes termināli

Pie varas esošie vienpadsmit gadus nedomāja par Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas, un, lūk, tagad tam ir sekas, norāda Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs.
Pēc viņa teiktā, Latvijas vadītāji – tie, kas ir pie varas tagad un bija pie varas vēl nesen, – ir faktiski sabotējuši iespēju izveidot Latvijai savu sašķidrinātās gāzes termināli, lai tā būtu neatkarīga no Krievijas.
“Šobrīd visi tēlo milzīgus Latvijas patriotus, sakot, ka viņi to vien dara, kā domā un rūpējas par Latviju tagad un nākotnē. Es uzskatu, ka šādas rūpes ir jāpierāda ar faktiskiem darbiem,” norāda Lembergs.
Viņš atgādināja, ka 2010. gada novembrī Ventspils brīvostas valde pieņēma lēmumu virzīt Ministru kabinetam izskatīšanai jautājumu par sašķidrinātās dabasgāzes termināla izveidi Ventspils brīvostas teritorijā, kas ir pierādījums tam, ka Ventspils aktīvi strādāja pie tā, lai šāds terminālis tiktu uzbūvēts Ventspilī un padarītu Latviju neatkarīgu no Krievijas dabasgāzes.
Lembergs piebilda, ka arī 2011. gadā Ventspils brīvostas valde informēja tā laika valdību par ieceri Ventspilī būvēt sašķidrinātas gāzes termināli. Veikts arī īpašs pētījums, kura rezultātā noskaidrots, ka Ventspils brīvostas teritorija ir vislabākā atrašanās vietā termināļa būvniecībai. Lembergs 2011. gada maijā valdībā uzstājas arī ar prezentāciju par šādu projektu, taču, kā piebilda pats politiķis, tolaik Zatleru vairāk interesēja pārvēlēšanas jautājums.
“Mums izdevās panākt, ka Ekonomikas ministrija (EM) sagatavoja informatīvo ziņojumu par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta virzību. To rakstīja Ekonomikas ministrija un tas gāja uz Ministru kabinetu ar Kampara un Pūces parakstiem. No Ekonomikas ministrijas mēs saņēmām vēstuli, kurā Kampars informēja, ka ir izveidota ekspertu grupa, kas strādās pie šī termināļa izveides, bet šī ekspertu grupa ne reizi tā arī nesanāca kopā,” sacīja politiķis.
Pēdējā ziņa no Ekonomikas ministrijas esot bijusi tāda, EM plāno turpināt neformālas konsultācijas attiecībā uz šāda termināļa izveidi: “Ar to arī tas darbs faktiski pazuda.”
“Līdz ar to ir jautājums – kāpēc tolaik premjers Dombrovskis, valdošās partijas vadītājs Zatlers, pēc tam Straujumas valdība, Kučinska valdība un tagad Kariņa valdība šos vienpadsmit gadus šo jautājumu par Latvijas neatkarību no Krievijas gāzes, par Latvijas drošībai izšķiroši svarīgu jautājumu, nerisināja? Tad, kad viņi kliedz, ka viņi ir milzīgi Latvijas patrioti, vienmēr viņiem vajag uzstādīt šo jautājumu – kāpēc viņi nerūpējās par Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas? Kāpēc viņi nerealizēja tās idejas un ierosinājumus, ko, tai skaitā es, virzīju skatīšanai pie Valsts prezidenta un Ministru prezidentiem? Tāds ir vienkāršs jautājums – kāpēc viņi nestrādāja Latvijas enerģētiskās neatkarības interesēs?” komentēja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk