Šaduriskis: Es neesmu valsts kapitālisma piekritējs

Ar investīcijām no civilizētas pasaules kompānijām varam izdarīt daudz vairāk nekā tikai ar valsts, intervijā “Neatkarīgajā” pauda premjera partijas biedrs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā strādājošais Kārlis Šadurskis.
Vaicāts, kāpēc LNG terminālis Latvijā, viņaprāt, būtu jāceļ ar pēc iespējas mazāku valsts dalību, viņš norādīja, ka nav valsts kapitālisma piekritējs: “Ja mums ir pietiekami diversificēta investīciju bāze un kompānijas nenāk no toksiskām valstīm, tad ar investīcijām no solīdām kompānijām no civilizētās pasaules varam izdarīt daudz vairāk nekā tikai ar valsts.”
“Vispirms pakāpsimies drusciņ atpakaļ. Sākumā radās iespaids, ka mums šis terminālis varbūt nav vajadzīgs, ka pietiek ar Klaipēdu un ar potenciālo peldošo termināli Paldisku ostā. Bet Somijas patēriņš vien summāri ir visas trīs Baltijas valstis kopā. Un cik var saprast no tām attiecībām, kas veidojas starp Lietuvu un Poliju, tas vads strādās Polijas virzienā. Piedevām ir vēl viena maza problēma, lietuviešiem nav krātuves, tā ka liekas, mēs esam ideālā situācijā ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka mums terminālis ir vajadzīgs. Jautājums, vai tā ir Skulte, kur ir vistaisnākais ceļš uz Inčukalnu, vai Rīgas osta, kur infrastruktūra jau ir, tikai jāpielāgo. Tur tikai tehniskā ekspertīze vajadzīga. Visticamāk, ka tas ir peldošais termināls Skultē. Un nav tā, ka Skultē ir ieinteresēts tikai viens investors. Tiesa, viena no koalīcijas partnerēm atbalsta vienu konkrētu investoru un Skulti,” sacīja politiķis.
Vaicāts, vai Latvijai Paldisku termināļa būvniecībā vajadzētu iesaistīties finansiāli, kā to ir rosinājusi Igaunija, Šadurskis atbildēja: “Tā ir ļoti vienkārša aritmētika, iesaistoties projektā, mums ir nepieciešams līgums par tālāko resursu sadali, un, ja bilance mums ir pozitīva, kāpēc ne. Un atkal tas var būt gan privāts investors, gan valsts nauda. Galvenais, lai saldo ir pozitīvs.”
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk