65 % iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanas šogad iegādāsies laicīgi

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (65 %) dāvanas Ziemassvētkiem šogad gādās laicīgi, savukārt 17 % par to iegādi domās pēdējā brīdī. Lielākā daļa dāvanu meklējumos plāno doties uz tirdzniecības centriem, secināts bankas Citadele veiktajā aptaujā.
No tiem, kuri dāvanu iegādi plāno savlaicīgi, 14 % iecerēja tās sarūpēt “Melnās piektdienas” izpārdošanu laikā. Laicīga dāvanu iegāde biežāk raksturīga sievietēm, savukārt “Melnās piektdienas” piedāvājumus aktīvāk izmanto jaunieši.
Lietuvā un Igaunijā savlaicīgi iegādāties dāvanas plāno attiecīgi 57 % un 43 % iedzīvotāju, taču “Melnās piektdienas” piedāvājumus šim nolūkam izmanto retāk nekā Latvijā – Lietuvā to dara 7 %, bet Igaunijā – 9 % iedzīvotāju.
Vēl 17 % respondentu atklāj, ka Ziemassvētku dāvanu iegādi atliek uz pēdējo brīdi. Vīrieši šādi rīkojas biežāk nekā sievietes, attiecīgi 23 % un 13 %. Igaunijā pēdējā brīdī iepērkas 18 %, Lietuvā – 10 % aptaujāto.
“Laicīga svētku dāvanu sagādāšana liecina par prasmi plānot savu budžetu – jo savlaicīgāk sāk domāt par svētku tēriņiem, jo gudrāk tos var saplānot. Nav ieteicams visus pirkumus atlikt uz pēdējo brīdi, kad tāpat rodas neparedzēti izdevumi, bet gan visu nepieciešamo iegādāties pakāpeniski. Aptaujas rezultātos redzams, ka 24 % aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka dāvanas sarūpēs amatnieku tirdziņos, savukārt 4 % to iegādei apmeklēs sociālos uzņēmumus. Ir būtiski apzināties, ka, veicot pirkumus pie mazajiem uzņēmējiem, mēs kopīgi varam veicināt viņu izaugsmi un reizē stiprināt ekonomiku,” norāda Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Desmitā daļa Latvijas respondentu dāvanas plāno gatavot paši. Tāpat norādījuši arī 10 % Igaunijā un 8 % Lietuvā. Šādi galvenokārt atbildējuši pensionāri un tie, kas ikdienā naudu pelna kā pašnodarbinātie, liecina aptauja.
9 % Latvijas respondentu atklāj, ka vispār neplāno iegādāties Ziemassvētku dāvanas. Lietuvā dāvanu iegādi neplāno 13 %, savukārt Igaunijā – piektā daļa jeb 19 %.
Tirdzniecības centros dāvanas meklēs divreiz biežāk nekā internetā
Lai iegādātos dāvanas, iedzīvotāji visbiežāk izmantos iespēju apmeklēt tirdzniecības centrus. Tā norādījuši 64 % Latvijā, 65 % Lietuvā un 58 % Igaunijā. Vietējos tiešsaistes veikalos Latvijā dāvanas meklēs trešdaļa jeb 33 % respondentu, bet kaimiņvalstīs pašmāju internetveikalu piedāvājumu izmantos biežāk – 56 % Lietuvā un 43 % Igaunijā.
Savukārt ārzemju e-platformas dāvanu sagādāšanai apmeklēs 23 % Latvijā, 24 % Lietuvā un 22 % Igaunijā.
Aptaujas dati liecina, ka amatnieku tirdziņos iepirkties plāno 24 % Latvijā, 17 % Lietuvā un 13 % Igaunijā. Latvijā un Igaunijā 4 % plāno iegādāties sociālo uzņēmumu radītas dāvanas, savukārt Lietuvā to darīs divreiz biežāk – 8 %.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par Ziemassvētku dāvanu iegādi banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2023. gada novembrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk