11. septembra teroristu tiesa sākas haotiski
2001. gada 11. septembra teroraktu rīkošanā apsūdzētie pirmās tiesas sēdes laikā izraisījuši pamatīgu haosu. Viņi ignorēja tiesu, atteicās atbildēt uz jautājumiem un sūdzējās, ka pret viņiem slikti izturas.
Militārās tiesas priekšā ir stājušies pieci apsūdzētie, kuri tiek uzskatīti par 11. septembra uzbrukumu galvenajiem rīkotājiem, – pašpasludinātais uzbrukuma plānotājs Halīds Šeihs Mohammeds, kā arī Velēds bin Atašs, Ramzī Binālšibhs, Alī Abdalazīzs Alī un Mustafa Ahmeds el Havsāvī. Viņi ir apsūdzēti terorismā un cilvēku nogalināšanā, taču neviens no viņiem ar tiesu nesadarbojas un ne atzīst savu vainu, ne to noraida. Uzbrukumos toreiz bojā gāja 2976 cilvēki, un par šāda apjoma uzbrukumu ir iespējams piespriest nāvessodu, vēsta BBC.
2009. gadā neveiksmīgs bija ASV valdības mēģinājums lietu pret Gvantanamo cietumā ieslodzītajiem 11. septembra teroraktu rīkošanā apsūdzētajiem izskatīt civilā tiesā. Pret to iebilda gan Kongress, gan arī daudzi sabiedrības pārstāvji. Tāpēc pērn Baraka Obamas valdība no šīs ieceres atteicās. Apsūdzēto tiesāšanai militārā tiesā toties ir izstrādāti jauni noteikumi. Tie paredz, ka lietā nedrīkst izmantot liecības, kas gūtas spīdzināšanas ceļā, un ASV valdība uzsver, ka tagad apstākļi tiesātajiem neatšķirsies no tiem, kas viņus gaidītu civilā tiesā. Apsūdzības visiem pieciem tika uzrādītas pērn jūnijā, un tās maz atšķīrās no apsūdzībām, kuras pret viņiem savulaik bija izvirzītas iepriekšējā prezidenta Džordža Buša laikā. Apsūdzēto advokāti joprojām uzskata, ka šāda tiesa nav godīga, jo viņu iespējas piekļūt klientiem un tos atbalstīt esot ierobežota.
Tiesai sestdien sākoties, pirmos sarežģījumus izraisīja V. bin Atašs, kurš tiesas telpā ieradās, piesaistīts krēslam. Pēc tam, kad viņa advokāts apliecināja, ka apsūdzētais apņēmies uzvesties adekvāti, viņa važas tika atraisītas. Turpmāko tiesas gaitu iztraucēja R. Binālšibhs, kurš nometās ceļos un vairākas minūtes skaitīja lūgšanas. Vēlāk to pašu darīja arī A. Abdalazīzs Alī. H. Š. Mohammeds savukārt atteicās atbildēt uz tiesas jautājumiem. Advokāts šādu rīcību skaidroja ar protestu pret spīdzināšanu, kas Gvantanamo cietumā notikusi, kā arī ar pārliecību, ka tiesāšana nenorit korekti. Neviens no apsūdzētajiem arī nevēlējās uzlikt austiņas, kurās arābu valodā tika tulkots notiekošais.
Kad R. Binālšibhs beidzot izteica vēlmi kaut ko sacīt tiesai, viņš pa pusei arābu, pa pusei angļu valodā paziņoja, ka «varbūt jūs mūs vairs neredzēsiet; varbūt viņi mani nogalinās un sacīs, ka esmu izdarījis pašnāvību». Savukārt advokāti vairākas stundas veltīja, izprašņājot tiesnesi, vai viņš šādu lietu izskatīšanu drīkst vadīt – proti, vai viņam pašam kāds tuvinieks šajos uzbrukumos nav cietis. Advokāti arī paziņoja, ka pret viņu klientiem varasiestādes slikti izturas. Tiesnesis pulkvedis Džeimss Pols neslēpa, ka šādos apstākļos sēdi vadīt ir grūti. Apsūdzēto rīcības dēļ sēde, kam bija paredzēts ilgt pāris stundu, ilga 13 stundu, vēsta AP. Viņu darbības Debra Bērlingeima, kuras brālis gāja bojā teroraktos, nodēvēja par «džihādu tiesaszālē». Viņa bija viena no dažiem upuru tuviniekiem, kas loterijas kārtībā bija guvuši iespēju vērot tiesāšanu.
Avots: nra.lv /Jānis Buholcs
Vēl par tēmu:
Vēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālākLatvijas dronu koalīcijai pievienojas septiņas valstis
Trešdien, 14. februārī, Ukrainas atbalsta Ramšteinas formāta dalībvalstis pievienojās Latvijas vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību...
Lasīt tālākKrievijai neesot nekādas intereses uzbrukt Latvijai, apgalvo Putins
Krievijai nav nekādas intereses uzbrukt Latvijai, intervijā bijušajam ASV telekanāla "Fox News" raidījuma vadītājam Takeram Karlsonam sacīja Krievijas diktators Vladimirs Putins. Viņš...
Lasīt tālākLembergs: Vēlme karot ilgi un bez kompromisiem nav pareiza
Pasaule šobrīd parāda ārkārtīgi lielu mazspēju, vērtējot karus pasaulē, atzina partijas “Latvijai un Ventspilij” vadītājs Aivars Lembergs. Intervijā ziņu portālam ventasbalss.lv,...
Lasīt tālākRajevs: Rietumvalstīm ir jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai
Rietumiem jāpamostas un jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai, intervijā LTV "Rīta panorāmai" uzsvēra Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs. "Es...
Lasīt tālākLatvijas vēstnieks: Ukrainai ir akūti nepieciešama starptautiska militārā un finansiālā palīdzība
Ukrainai ir akūti nepieciešama militārā palīdzība, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava. Ceturtdien gaidāmo Ukrainas prezidenta...
Lasīt tālākSaeima nosoda Krievijas īstenoto ukraiņu bērnu deportāciju
Saeima ceturtdien, 21. decembrī, pieņēma paziņojumu par prettiesiski uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanu dzimtenē. Paziņojumā parlamentārieši stingri nosoda...
Lasīt tālāk